Sākums Jaunumi LAMO Projekti Krājums Publikācijas Izglītība Saites Par mums Kontakti

versija angļu valodā

Hidroģeoloģiskais modelis LAMO

LAMO pieejamie dati

Modeļa pielietojums

LVAF logo

LVAF 1-08/166/2020

LVAF 1-08/58/2022

Valsts pazemes ūdens resursu pārvaldībai, vides aizsardzībai un dabas procesu pētīšanai tiek veidoti hidroģeoloģiskie modeļi (HM). Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Vides modelēšanas centra (VMC) zinātnieki ir izstrādājuši divus Latvijas HM: REMO (Lielā Rīga) laikā no 1993.g. līdz 1996.g. un LAMO laikā no 2010.g. līdz 2015.g.

REMO ietvēra Latvijas centrālo daļu, tā plaknes aproksimācijas solis bija 4000 m. Modeļa pirmajā versijā LAMO1 šis solis bija 500 metri. LAMO darbojas visā Latvijas teritorijā.

HM versiju LAMO1 (2010.g.-2012.g.) īstenoja kā ERAF projektu, bet LAMO2 (2013.g.) kā RTU finansētu pētījumu. Versijas LAMO3 un LAMO4 ir izveidotas, īstenojot Valsts Pētniecības programmu EVIDEnT.

Šobrīd LAMO4 versija ir vispilnīgākā datu krātuve par ģeoloģisko slāņu ģeometriju un filtrācijas īpašībām, pazemes ūdens līmeņiem un plūsmām, pazemes un virszemes ūdens (upju, ezeru, jūras) mijiedarbību.

LAMO un REMO novietojums

Modeļa novietojums

Modeļa aktīvajā laukumā ietilpst Latvijas sauszemes teritorija un Rīgas jūras līcis. Pierobežas teritorijas var aktivizēt starpvalstu projektu īstenošanai. Reljefa piesaiste nodrošina modeļa rezultātu ticamību.

LAMO un REMO laukums, darba režīms un reljefa kartes loma

REMO, LAMO1 un LAMO2 raksturlielumi

LAMO versiju raksturlielumi

LAMO modelis:

LAMO sākuma dati

LAMO2, LAMO3 un LAMO4 ir 14 ūdens horizonti un tos saista 13 sprostslāņi. Ģeoloģisko slāņu uzbūvi nosaka to virsmas (z-kartes) un filtrācijas īpašības (k-kartes). Šīs kartes izveidotas, izmantojot LVĢMC datus par urbumiem, pamatiežu virsmu un ģeoloģisko slāņu robežām.

Informācija par modeļa digitālo reljefu, dati par nozīmīgākajām 469 upēm un 127 ezeriem iegūti no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras materiāliem.

LAMO aprēķina: