LAMO pieejamie dati

• Slāņu virsmas
• Ūdens līmeņi
• Vertikālās plūsmas
• Filtrācijas koeficienti
• Griezumi
• Ūdens kvalitāte
• Pazemes ūdens aizsargātība
• Barošana, tranzīts, atslodze
• Dati par ikvienu vietu Latvijā
• Piesārņojuma kustības prognoze ikvienai vietai Latvijā

Modeļa pielietojums

• Gaujas baseins
• Daugavas baseins
• Lielupes baseins
• Ventas baseins
• Pielikums baseiniem
• Pilnveidošanas pārsk.
• Pārskats 2015
• Pielikumi 2015

Projektu materiāli

• LVAF 1-08/166/2020
• LVAF 1-08/58/2022
• LVAF 1-08/67/2024

Valsts pazemes ūdens resursu pārvaldībai, vides aizsardzībai un dabas procesu pētīšanai tiek veidoti hidroģeoloģiskie modeļi (HM). Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Vides modelēšanas centra (VMC) zinātnieki ir izstrādājuši divus Latvijas HM: REMO (Lielā Rīga) laikā no 1993.g. līdz 1996.g. un LAMO laikā no 2010.g. līdz 2015.g.

REMO ietvēra Latvijas centrālo daļu, tā plaknes aproksimācijas solis bija 4000 m. Modeļa pirmajā versijā LAMO1 šis solis bija 500 metri. LAMO darbojas visā Latvijas teritorijā.

HM versiju LAMO1 (2010.g.-2012.g.) īstenoja kā ERAF projektu, bet LAMO2 (2013.g.) kā RTU finansētu pētījumu. Versijas LAMO3 un LAMO4 ir izveidotas, īstenojot Valsts Pētniecības programmu EVIDEnT.

Šobrīd LAMO4 versija ir vispilnīgākā datu krātuve par ģeoloģisko slāņu ģeometriju un filtrācijas īpašībām, pazemes ūdens līmeņiem un plūsmām, pazemes un virszemes ūdens (upju, ezeru, jūras) mijiedarbību.

LAMO un REMO novietojums

Modeļa aktīvajā laukumā ietilpst Latvijas sauszemes teritorija un Rīgas jūras līcis. Pierobežas teritorijas var aktivizēt starpvalstu projektu īstenošanai. Reljefa piesaiste nodrošina modeļa rezultātu ticamību.

LAMO modelis:

• apraksta vidējos Latvijas hidroģeoloģiskos apstākļus;
• modelē aktīvo pazemes ūdens zonu;
• veidots ar licenzētas programmatūras Groundwater Vistas (GV) rīku MODFLOW; dažādu vielu pārvietošanos pazemes ūdenī var modelēt ar GV rīkiem MODPATH un MT3D.

LAMO sākuma dati

LAMO2, LAMO3 un LAMO4 ir 14 ūdens horizonti un tos saista 13 sprostslāņi. Ģeoloģisko slāņu uzbūvi nosaka to virsmas (z-kartes) un filtrācijas īpašības (k-kartes). Šīs kartes izveidotas, izmantojot LVĢMC datus par urbumiem, pamatiežu virsmu un ģeoloģisko slāņu robežām.

Informācija par modeļa digitālo reljefu, dati par nozīmīgākajām 469 upēm un 127 ezeriem iegūti no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras materiāliem.

LAMO aprēķina:

• pazemes ūdens līmeņus 3D režģa mezglos(φ-kartes);
• pazemes ūdens plūsmas (q-kartes) un to ātrumus (ν-kartes);
• pazemes ūdens atslodzes (pazemes pieteces) upēs un ezeros;
• pazemes ūdens plūsmu bilances.